Vai ir kas skaistāks kā dārzniekam puķkopim būt?
Un katru nakti sapnī rādās
Man puķu sēklas dažādas,-
Es katru nakti puķes stādu,
Un vienmēr šķiet, ka vēl par maz.
Daudzās tautās ir zināms teiciens – mājās, kur dziesmas skan, ej bez baiļu. Tā kā labais, skaistais un gudrais ir mūžīgs kā pati zeme, tad es šo teicienu jau sen esmu pārveidojis – mājās, kas ziedos līgst, ej bez baiļu! Jo ne tikai puķes mīl labus cilvēkus, bet arī labi cilvēki mīl puķes.
Puķes atver cilvēka dvēseli visam labajam un cēlajam un tie nav tikai patētiski vārdi, bet patiesība, kas neprasa īpašus pierādījumus, jo pēdējie ir uz katra soļa. Pavērojiet rūpju māktu cilvēku, kas steidzas pa ielu, bet ielas stūrī tam maza meitene vai tantīte sniedz pretī pirmo zilo vizbulīšu vai balto maijpuķīšu pušķīti. Cilvēkam sejā izdzēšas rūpju rievas un kopā ar ziedu pušķīti viņš mierīgs un apgarots aizsteidzas savās darba gaitās. Kas liek tūkstošiem cilvēku ik vasaru braukt uz puķu draugu svētkiem? Daudziem tas ir ceļš pat pāri visai Latvijai!
Atbilde ir tikai viena – tā ir puķu mīlestība. Te vietā kāda gudra rakstnieka teiciens: ”Izaudzēt puķes krāšņumam nozīmē izdaiļot zemi ar mīlestību.” Un te jau klāt mana mazā ievada galvenais secinājums: lai mūsu mazās dzimtenes Latvijas dārzi kļūtu arvien krāšņāki, mums vajadzīgi dārznieki puķkopji, kas mācētu savās dārzsaimniecībās izaudzēt krāšņas puķes gan mūsu lielajiem, gan mazajiem dārziem.
Un ja jau savu vēstījumu sāku ar dzejnieces Ārijas Elksnes dzeju, tad ar viņas dzeju arī nobeigšu:
Mans prieks ir manas puķes –
Tāds kluss un vienkāršs prieks,
Caur to man krietni vieglāk
Šo dzīvi dzīvot tiek.
Aldonis Vēriņš, Dr. Biol. h. c.
2012. gada 14. Novembrī.